Melvila sala (Melville Island)
Melvila sala (en) vai Jermalnera (tiw) ir sala Austrālijas ziemeļos, Tivi salu grupas lielākā un Austrālijas otra lielākā sala. Administratīvi ietilpst Ziemeļu teritorijas Tivi salu reģionālajā padomē. Lielākā apdzīvotā vieta ir pašvaldības centrs Milikapiti salas ziemeļrietumos.
Sala izvietojusies Austrālijas ziemeļu piekrastē. Ziemeļos to apskalo Arafuru jūra, bet dienvidaustrumos — Van Dīmena līcis. Dandasa šaurums austrumos to atdala no Koburga pussalas, Klerensa šaurums dienvidos — no kontinenta. Ap 1 km platais Epslija šaurums rietumos Melvila salu atdala no Tivi salu otras lielākās Batērsta salas. Sala līdzena ar lēzeniem pauguriem, augstākais punkts ir Valtera kalns 102 m vjl.
Salā valda tropisks musonu klimats. Tā ir izolēta no kontinenta kopš pēdējā ledus laikmeta. To klāj galvenokārt eikaliptu meži, kā arī nelieli lietusmeži. Daudz endēmo augu un dzīvnieku sugu, tajā skaitā 36 endēmas zīdītāju sugas. Visa salas teritorija noteikta par putniem nozīmīgu vietu.
Sala izvietojusies Austrālijas ziemeļu piekrastē. Ziemeļos to apskalo Arafuru jūra, bet dienvidaustrumos — Van Dīmena līcis. Dandasa šaurums austrumos to atdala no Koburga pussalas, Klerensa šaurums dienvidos — no kontinenta. Ap 1 km platais Epslija šaurums rietumos Melvila salu atdala no Tivi salu otras lielākās Batērsta salas. Sala līdzena ar lēzeniem pauguriem, augstākais punkts ir Valtera kalns 102 m vjl.
Salā valda tropisks musonu klimats. Tā ir izolēta no kontinenta kopš pēdējā ledus laikmeta. To klāj galvenokārt eikaliptu meži, kā arī nelieli lietusmeži. Daudz endēmo augu un dzīvnieku sugu, tajā skaitā 36 endēmas zīdītāju sugas. Visa salas teritorija noteikta par putniem nozīmīgu vietu.
Ģeogrāfiskā karte - Melvila sala (Melville Island)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Austrālija
 |
 |
| Austrālijas karogs | |
Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, nosaucot to par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| AUD | Austrālijas dolārs (Australian dollar) | $ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |